Bedžaja
1202.gadā Leonardo no Pizas (1170-1250), mūsdienās saukts Fibonači , grāmatā par aritmētiku Liber Abbaci (arī Liber Abaci) iepazīstina Eiropas zinātnisko […]
lingvistiskie ceļojumi pa senajiem tirdzniecības ceļiem
1202.gadā Leonardo no Pizas (1170-1250), mūsdienās saukts Fibonači , grāmatā par aritmētiku Liber Abbaci (arī Liber Abaci) iepazīstina Eiropas zinātnisko […]
Paturpinot iesākto ceļojumu intonāciju pasaulē, ko iesāku ar šo ierakstu, šoreiz nedaudz plašāk par intonāciju sadalījumu. Dīvainā kārtā, saklausot zilbes […]
Šoreiz par Drustiem. Vikipēdijas ziņas par tiem ir diezgan skopas, taču sniedz diezgan interesantus faktus plašākā vēstures kontekstā. Pirmoreiz Drusti […]
“Expeditiones Linguarum” uzsāk jauno gadu ar statistiski-filosofisku apceri par vārdu biežumu. Cerams, ka šogad ieraksti parādīsies nedaudz biežāk. Sāksim ar […]
Līdz ar kristīgās ticību atnākšanu Skandināvijā rūnu raksts turpināja attīstīties. Viduslaikos katram latīņu alfabēta burtam tika piemeklēta sava rūna, turpinot rūnu tradīciju līdz jaunākajiem laikiem
Kamēr pārējā Skandināvija latīņu rakstība līdz ar kristietības atnākšanu strauji nomainīja rūnu rakstu, Īslandē abas rakstības sadzīvoja kopā vēl daudzus gadsimtus. Saliktās rūnas rakstos un maģiskajos rituālos ir liecība no šiem laikiem
Lietuvas nacionālajā muzejā glabājas 1638.gada rūnu kalendāra kopija, līdzīgas rūnas tiek izmantotas arī senigauņu kalendārā. Vai tās būtu liecības par rūnu rakstu šaipus Baltijas jūrai?
Epeditiones Linguarum dzen pēdas mīkstinājuma zīmēm latviešu valodā, apskatot sediļas burta izmantošanu romāņu valodās un mīkstinājuma lietojumu pirms latviešu un latgaliešu ortogrāfijas standartizācijas
Senie grieķi un romieši ir zinājuši tālo zemi (Serica), kuras iedzīvotāji nodarbojušies ar zīda auduma ražošanu.Zīdtārpiņu noslēpums līdz Eiropai nonāk ar tirgotāju karavānām pa Zīda ceļu
Sveiciens gada nogalē! Expeditiones Linguarum atskatās uz gada laikā paveikto. Šogad nebiju pārāk aktīvs rakstītājs, taču man par lielu pārsteigumu […]
19.gadsimta beigās dāņu valodnieks Vilhelms Tomsens kāda lībiešu jūrnieka runā ievērojis dāņu valodai raksturīgo lauzto intonāciju (stød), kas realizējas glotālā […]
(Turpinājums) Līdzskaņu sakausējumi Parādību, kad starp diviem līdzskaņiem iespraužas kāds cits līdzskanis lingvisti sauc par ekskresenci (excrescence –‘ izaugumi’, angliski arī […]
Tāpat kā šodien Allažu pagasts atrodas Siguldas novadā, senajos laikos tā bija Satezeles Gaujas lībiešu zeme, kuras centrs atradās mūsdienu Siguldā […]
Līdzskaņu sakausējumi (turpinājums) Sengrieķu gramatiķis Dionīsijs Trāķietis attiecībā uz klasiskās grieķu valodas fonēmām [L],[R],[M],[N]izmanto vārdu ὑγρός (hygrós, “slapjš”), kas pārtapis […]
Peitingera tabula (Tabula Peutingeriana) ir teju vienīgā līdz mūsdienām nonākusī romiešu ceļu karte (itinerarium). Tā pat nav karte, bet vairāk […]
Oranžās krāsas vārds līdzās rozā, violetai un lillā nāk no augu nosaukumiem. Oranžais ir modernā laikmeta vārds, lai gan šāda […]